šokolādes cepumi

Labdien.
Es tikai mācos domāt pozitīvi, tāpēc es bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem drīkstu slīcināt bēdas ar šokolādes cepumiem un mīļāko tēju (ar ruma garšu). Šodien izmantoju savas vidusskolnieces tiesības un neapmeklēju uz skolu, jo temperatūra bija noslīdējusi līdz -28 grādiem (brrr,auksts). Tāpēc visu dienu skatījos Gossip girl, jā, es iesāku skatīties to trakoti kaitinošo seriālu, bet ir ziema un man ir auksti, tāpēc viss ir piedodams. Jāatzīst, ka visu dienu neskatījos, jo vajadzēja doties ceļojumā pēc Isic kartes, zeķubiksēm un grāmatas. Mājās atgriezos ar grāmatu, šokolādes cepumiem, mīļākajiem čipsiem un nezināmas izcelsmes krievu krēmu. Nekādas Isic kartes. Nekādu zeķubikšu. Nekāda veselīga dzīvesveida.
Tātad seriāls, tur ir nenormāli skaista galvenā varone - Blēra, bet viņa ir atbaidoša. Skaista un atbaidoša, kā gan tas var būt? Viņa gluži vienkārši ir ļauna, baismīgi ļauna un ļaunums atbaida. Bet visiem labajiem varoņiem iet draņķīgi un beigu beigās viņi apprecās. Tas nav diez ko labāk.
Es mācos domāt pareizi. Es mācos domāt pozitīvi. Es nemācos matemātiku, fiziku un ķīmiju. Domām ir liels spēks. Fizikai arī. Sasodīts. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Viss, kas notiek, notiek netaisni, nepareizi un ne uz labu. Nē, nē, nē. Pozitīvisms.
Ir grūti būt pozitīvai, pie tāda secinājuma es nonācu garlaikojoties mašīnā. Dažkārt es jūtos tā kā dzīvotu sniega bumbā (Jūs noteikti ziniet, tajās foršajās ar sniedziņu), tātad manā sniega bumbā ir sniedziņš, prieks un pozitīvisms, bet apkārt ir īgnums, nelaimīgi cilvēki un neizmērojams nepozitīvisms, tad nu liekas, ka sniega bumba ir sākusi plaisāt un pa tās spraugām sparīgi laužas iekšā visas nepozitīvās lietas, un sabojā manu neideālo pasaulīti. Bēdīgi. Tas, ka es neticu mīlestībai, pasakām un cilvēkiem, nebūt nenozīmē, ka es vairs neticu, ka spēšu izmainīt pasauli uz labo pusi.
Uzskaitīšu pozitīvās lietas ziemā. Skaistas debesis, tieši ziemā ir visspožākās zvaigznes. Ir sasodīti jauki atrasties siltā istabā un skatīties kā ārā lēni snieg milzīgas sniegpārslas (žēl, ka manā istabā nekad nav silti). Vēl var iet uz kalniņu, celt sniegavīrus un vārtīties sniegā. Tomēr man labāk patīk vasaras vakaru smarža.
Tagad par pozitīviem nākotnes plāniem. Es zinu, ka es dzīvošu Kanādā un man būs glāze apelsīnu sulas, un ģitāra. Kanādā ir silts? Es ceru, ka jā. Vēl es zinu, ka pēc vidusskolas beigšanas braukšu ar stopiem uz Itāliju. Itālijā gan ir silts, jā. Turklāt kādu dienu es uzrakstīšu grāmatu un man būs krekliņš ar pingvīnu. Ideāli.
P.S Mērnieku laikus esmu izlasījusi līdz 19 lpp.

Lai Jums prieks !