Eiropa

Spilgti zilas zeķubikses, tas ir viss ko es vēlos, bet mani nomāc kāds jautājums - kas izdomā bērnudārzu nosaukumus? Bērnudārzs ''Vinnijs'', Bērnudārzs ''Cilvēciņš'',  Bērnudārzs ''Lāsīte''. Es neesmu gājusi bērnudārzā, bet, ja būtu, tad es pavisam noteikti tagad nepriecātos par tā nosaukumu, ja vien tas nebūtu bijis ''Pingvīniņš''.
Tikko pabeidzu lasīt Poruku Jāņa grāmatu ''Pērļu Zvejnieks'' (dikti veca grāmata). Man patīk tā valoda, burti un nelaimīgas beigas, bet šīs bija ārkārtīgi muļķīgi nelaimīgas. Smieklīgi. Patiesībā daudzas grāmatas man šķiet smieklīgas, pat ekonomikas, jo, piemēram, grāmatas autors izklāstot savas domas izmanto pārāk daudz izsaukumzīmes vai daudzpunktes.
Poruku Jānis salīdzina sliktus cilvēkus ar nejaukiem gliemežiem. Viņš bija tik slikts kā nejauks gliemezis. Nē, nepavisam nav smieklīgi. Nejauki gliemeži var būt patiešām briesmīgi.
Es gribu skatīties komēdijas, bet tikpat labi es varētu taisīt siermaizītes vai domāt ar Altmarkas miera līgumu. Altmarka ir varens vārds. Tieši ar Altmarkas miera līgumu beidzās Poļu Zviedu karš. Pārsteidzoši. Patiesībā nē, vēstures jautājumus pārzinu ne visai lieliski, gluži tāpat kā ģeogrāfiju, tāpēc iespējams, ka Altmarkas miera līgums bija kaut kas pavisam paredzams un nepārsteidzošs.
Pašlaik man būtu jācenšas iegaumēt visus ģeogrāfiskos nosaukumus Eiropā, tos, kurus parasti visi zin bez mācīšanās, jo tā taču ir Eiropa, kurš gan nezin, kur atrodas Sicīlija vai Skandināvijas pussala?
Bet es domāju par aknu reklāmu. Aknas ir interesantas. Cilvēkam ir viena akna, bet pareizi ir aknas, daudzskaitlī. Cilvēkam ir viena aknas. Tikko sapratu, ka aknu pastēti pagatavo no aknām (attapīgi). Apsolos nekad mūžā (šodien) neēst aknu pastēti.
Pa Eiropas hītu radio pašlaik skan Avril Lavigne - Complicated, saistās ar citronkokiem, karstu vasaru un asfaltu. Ar vasaru tāpat kā ar bitēm neko nekad nevar zināt, vismaz es nevaru, pašlaik. Būtu skumji gan palikt šeit, gan arī būt ārpus Latvijas robežām. Bēdīgi, ka nav iespējams atrasties divās vietās vienlaicīgi. Šādos gadījumos ir jāatceras, ka nekas nav neiespējams, jādomā pozitīvi un jāgaida pirmie sniegpulkstenīši.
Pēdējā laikā nokavēju visus pulksteņus 22:22 un 11:11, tātad vēlēšanas tik pat kā neievēlos, kā arī nelasu Postsecretus. Pavisam neraksturīgi man. Senāk postsecretus gaidīju katru svētdienu un biju tā, kura visiem atgādināja, lai neaizmirst izlasīt, un uz dzimšanas dienu vēlējos kādu no Postsecret grāmatām. Eh.
Alexz Johnson -  I'm in love with my guitar.

Lai Jums laime !