Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.
/Paulu Koelju/
Sunday, April 19
don’t save me, cuz I don’t care
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
4 comments:
jauki
Cilvēks ir divējādu emociju plosīts radījums. Kādam varbūt ir vairāk nepieejuma, kādam mazāk.
+cilvēki ir slinki. Ja tas ir vieglākais/ātrākais ceļš , tad mēs, daudz nedomājot, dodamies pa šo vai to taciņu.
Vēl - labs teksts. No kuras Koelju grāmatas šis ir?
tīdžerhaizive - tas ir no ''Maktub'', jāatzīst, ka viena no retajām Koelju grāmatām, kuru neesmu izlasījusi, bet drīzumā to izdarīšu. :>
KĻŪDA: ES ESMU LASĪJUSI 'MAKTUB' =D
Post a Comment