past continuous

Par saulrietiem, tādiem, kas paliek atmiņā.
Par laimīgām pasakām bez beigām.
Par garām diskusijām, kurās neviens nepiekāpjas.
Par dziesmām, kuras ir tik saldas, ka varētu sasaldināt 1kg tējiņas.
Par gulēšanu teltī uz neērtiem matračiem.
Par agriem vasaras rītiem ar kafiju.
Par pastaigām naktī gar jūru.
Par lēkāšanu pa peļķēm.
Par varavīksnēm un vasaras lietu.
Par skaistām debesīm un rozā mākoņiem.
Par labu grāmatu un tiltu.
Es gribu vasaru, es gribu sauli, es gribu prom.
Prom, patiešām, tas nekas, ka man pietrūks.. pietrūks kaut kā. Tam nav nozīmes. Es gribu prom.
Tagad par priecīgām lietām, man ir bail, jo spoki ir dīvaini un tie man pagaidām vēl nerādās. Ābolu sula ir negaršīga, es eju ārā ar cilvēkiem, kuri nav satikti veselu mūžību, ēdu šokolādes cepumus un tajā pašā laikā nesakarīgi runāju.
Es sāku lasīt ''Zaļo jūdzi'' , jo esmu tik apdalīta un filmu neesmu redzējusi, bet tā man sūtās skaipiņā un klāt ir gliemezis, pelēks un nelaimīgs.


Tagad es ar savu izcilo prātu prātoju , ka atkal gribu māsīcu ar kuru var runāt par muļķībām, kauties par manu slepeno dienasgrāmatu, dziedāt, tēlot britniju spīrsu, spēlēt paslēpes, taisīt plauktiņus, kaitināt cilvēkus, ēst popkornu mazā mājiņā, spēlēties ar kalkulatoru, staigāt pa nakti,ēst jogurtu, dejot, lēkāt, spēlēt riču raču, iespert pa aci, braukt ar riteni, iet peldēties maijā, adīt,lēkāt pa rampām, iet uz slidkalniņu,gulēt teltī,braukt ar skrituļslidām,smieties par simpsoniem,stāstīt noslēpumus,zīmēt,smieties,braukt uz Pļaviņām, krāsot nagus,strīdēties,zvanīties cilvēkiem,rakstīt vēstules.. ahh, PIETRŪKST.
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Tagad es prātoju par to, ka atkal gribu, lai ar bērnības draudzeni ir tādas pašas attiecībās kā agrāk, pietrūkst tās foršākās vasaras, melošana par vecumu, bēgšana, veikaliņa taisīšana, tv skatīšanās ar janci, basketbols, vistu ķeršana, mana mašina, lietus, saldumu ēšana, braukšana peldēties,titāniks, futbola spēlēšana, pūķa lidināšanas, cilvēku izspiegošana, neiedomājami garas pastaigas un visādas muļķības, strīdēšanās, pārģērbšanās,lai izskatītos vecākas,ēdiena gatavošana, dzīvnieciņu audzināšana,strīdi, sliekas, šūpuļtīkls,spoki pirtiņā,multeņu skatīšanās, bēgšana no dzērāja, asaras, fake profilu veidošana,nākotnes plāni, fotogrāfu tēlošanas,smiešanās līdz asarām,bērnu pieskatīšanas...
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Un tagad es atkal izmantošu dīvaino vārdu prātot un teikšu, ka atkal gribu, lai ar bērnības draugu arī ir labas attiecības un jā, arī pietrūkst foršo vasaru, skrituļdēļa, braukšanas ar riteni uz nekurieni, skūtera ar sarkanām riepām, bumbas mētāšana vakaros, tenisa spēlēšanas, iešanas naktī pa dārziņiem,golfa spēlēšanas,klasesbiedra appikošanas,CS spēlēšanas un vēl visādu muļķīgu spēļu,piknika,sēdēšanas mašīnā visu dienu, kad līst lietus, manis apciemošanas, kad biju slima,palīdzēšanas dažādos darbiņos, sportošanas, lēkāšanas pāri grāvjiem,mācīšanās braukt ar riteni,kāpšanas kokos,loga izdauzīšana, visas dienas dzīvošanās bēniņos un kukurūzas pārslu ēšana..
Tā vairs nav un nekad vairs nebūs.
Tagad nāk atmiņā tik daudz kas šķietami aizmirsts, mana zelta zivtiņas atmiņa atdzīvojās, trakums.
Tātad es nemēdzu aizmirst kaut ko pavisam, uzmanieties! :D
veiksmīti!

"Kādas Kalifornijas vidusskolas basketbola komandas trenerim, tēvs reiz bija mācījis, lai viņš netiecas pēc nākotnes, bet dzīvot tagadnē. Šīs skolas komanda ir uzvarējusi 90% no visām spēlēm un treneris ir atklājis veiksmes noslēpumu : "Mēs negatavojamies nākotnei, nākotnes lielajām uzvarām. Mēs uzvaram tagad."