sveiki, jaukumiņi.
es pēdējā laikā jūtos tik labi, ka peka satiekot mani pirmais, ko pajautā - ''Tu esi iemīlējusies?'' jā, es esmu iemīlējusies dzīvē. labs garastāvoklis nav atkarīgs no laikapstākļiem, jo mani patiešām neuztrauc tas, ka dažreiz līst, protams, patīkamākas ir saulainas dienas.
šī nedēļa solijās būt visai interesanta un ir arī, priekšstati par vasaru ir mainījušies, lai gan apzinos, ka iespējams reizē ar šo nedēļu mana vasara arī beigsies. es tik ļoti negribu garlaicīgu dzīvi, kurā nekas nenotiek, bet tajā pašā laikā saprotu, ka iespējums esmu iemaldījusies nepareizajā kompānijā.
pa šo laiku esmu iemācījusies cienīt savādāka tipa mūziku, pat remixus, kā arī esmu iemācījusies cienīt sevi un nekompleksot.
es nemāku rakstīt tāpat vien, varētu stāstīt par savu interesanto (haha) dzīvīti, bet nekas nenāk prātā, jo es taču nevaru atstāstīt katru dienu, jo gluži vienkārši sanāks pavisam garlaicīgi. pamēģināšu ar šodienu.
modinātājs bija uzlikts uz 8:00, bet piecēlos pāri divpadsmitiem. biju nesaprašanā kāpēc mājās ir mandarīni, ir ziemassvētki? tad izlēmu, ka brokastis nāks par labu, škiet, ka pa vidu tam visam vēl bija sms, kura vēstīja ''ieej skype'', un bērnības drauga zvans , vispār pēdējās dienās tādu ir daudz un visi ir apmēram tādi -
tātad ēdu brokastis un domāju, ko lai iesāk ar nepabeigtu dāvanu, tad pēkšņi man bija jāaiet apsveikt jubilāri, bet dāvana bija puspabeigta, tāpēc nācās visu ātri pabeigt un skriet ārā. satiku, apsveicu, gājām, ē, es neatceros. škiet, ka gājām uz viņas mājām nolikt dāvanu, tad veikals, dzelzceļa stacija, otras mājas, kurās bija nepazīstami cilvēki,kuri vēlējās kļūt pazīstami un izteica muļķīgus komplimentus.tad parks,mājas, pirtiņa, dzelzceļš, mājas - šodienas saīsināta versija, diez cik interesanti nav, vai ne? mhm. bloga rakstīšanas laiks man ir tad, kad jūtos vai nu nelaimīga vai arī esmu dusmīga. ne tagad.
pulkstens rāda 2:28 un rītdien diezgan agri jāceļas, miegs nenāk.
lai jums prieks!
+ vasarīgs sveiciens čirkai.
x: Vai Tu tici mīlestībai no pirmā acu skatiena?
es: nē.
x: es arī nē.
es pēdējā laikā jūtos tik labi, ka peka satiekot mani pirmais, ko pajautā - ''Tu esi iemīlējusies?'' jā, es esmu iemīlējusies dzīvē. labs garastāvoklis nav atkarīgs no laikapstākļiem, jo mani patiešām neuztrauc tas, ka dažreiz līst, protams, patīkamākas ir saulainas dienas.
šī nedēļa solijās būt visai interesanta un ir arī, priekšstati par vasaru ir mainījušies, lai gan apzinos, ka iespējams reizē ar šo nedēļu mana vasara arī beigsies. es tik ļoti negribu garlaicīgu dzīvi, kurā nekas nenotiek, bet tajā pašā laikā saprotu, ka iespējums esmu iemaldījusies nepareizajā kompānijā.
pa šo laiku esmu iemācījusies cienīt savādāka tipa mūziku, pat remixus, kā arī esmu iemācījusies cienīt sevi un nekompleksot.
es nemāku rakstīt tāpat vien, varētu stāstīt par savu interesanto (haha) dzīvīti, bet nekas nenāk prātā, jo es taču nevaru atstāstīt katru dienu, jo gluži vienkārši sanāks pavisam garlaicīgi. pamēģināšu ar šodienu.
modinātājs bija uzlikts uz 8:00, bet piecēlos pāri divpadsmitiem. biju nesaprašanā kāpēc mājās ir mandarīni, ir ziemassvētki? tad izlēmu, ka brokastis nāks par labu, škiet, ka pa vidu tam visam vēl bija sms, kura vēstīja ''ieej skype'', un bērnības drauga zvans , vispār pēdējās dienās tādu ir daudz un visi ir apmēram tādi -
viņš: čau,var pie tevīm?
es: nē, es guļu
viņš: es eju pie Tevīm
es: es neesmu mājās
viņš: kur esi?
es: *atbildu, kur esmu*
viņš: āa, nu labi, kad esi mājās uzzvani
*uzzvanīt aizmirstu*
tātad ēdu brokastis un domāju, ko lai iesāk ar nepabeigtu dāvanu, tad pēkšņi man bija jāaiet apsveikt jubilāri, bet dāvana bija puspabeigta, tāpēc nācās visu ātri pabeigt un skriet ārā. satiku, apsveicu, gājām, ē, es neatceros. škiet, ka gājām uz viņas mājām nolikt dāvanu, tad veikals, dzelzceļa stacija, otras mājas, kurās bija nepazīstami cilvēki,kuri vēlējās kļūt pazīstami un izteica muļķīgus komplimentus.tad parks,mājas, pirtiņa, dzelzceļš, mājas - šodienas saīsināta versija, diez cik interesanti nav, vai ne? mhm. bloga rakstīšanas laiks man ir tad, kad jūtos vai nu nelaimīga vai arī esmu dusmīga. ne tagad.
pulkstens rāda 2:28 un rītdien diezgan agri jāceļas, miegs nenāk.
lai jums prieks!
+ vasarīgs sveiciens čirkai.
x: Vai Tu tici mīlestībai no pirmā acu skatiena?es: nē.
x: es arī nē.
5 comments:
Es gan ticu ;)
Ja nebūtu piedzīvots, neticētu.
Es neticu, bet domāju ka cilvēkam, lai iemīlētu no pirmā acu skata ir jāiepazīst cilvēks, tātad nonākam pie tā, ka nevar buut mīlestība no pirmā acu skata, jo kā Tu iepazīsi cilvēku neredzējis? O_o
Un, ja kāds vēl domā, ka var iepazīt- internetā, caur telefonu, bet tur taču neviens neskatās acīs, kā var zināt , ka cilvēks nemelo?????????
P.S> diezgan nesakarīgi ne..., bet padomājot līdzi manam rakstītajam sava patiesība ir :P
piekritīšu Anonīmajam.
No pirmā acu skatiena var IEmīlēties un tad, ja tas acu skatiens ilgi turās, tad var tikt arī līdz nākamajam līmenim.
Post a Comment