A4 formāts.

z-scars - labrīt.mp3
patiesībā šodien man neiet labāk,
bet galvenais, lai visiem, kas man ir svarīgi viss ir baigi labi! :)
šodien es biju neizgulējusies un arī saindējusies ar ēdienu, laikam. skaisti,skaisti.
tā z-scars dziesma uzlabo garastāvokli, kaut mazlietiņ.
šodien es skatijos ar vemāmiņu ''Denisa bieds'', un zīmēju (jāa, es zīmēju!)
vecmāmiņai apsmej visus un tā ļauni-smieklīgi. :DD parasti vecmāmiņas tā nedara, vaine? bet manējā ir vienkārši unikāla-ļauni-smieklīga.vislabāk viņai padodas apsmiet Dimu Bilanu.
es esmu pilnīgi un galīgi izdomājusi kāds būs mans postsecrets un pavisam drīz viņu uztaisīšu,bet man ir ļotiļoti bail, ka kāds viņu atpazīs, ja notiks brīnums un viņu publicēs.
ar šalli ir tā, ka dzija beidzās un tas bija pēdējais kamols,kuru nopirku, bet uzadīju diezgan daudz, žēl, ka viss būs jāsāk no sākuma.
z-scars - uz vienu dienu.mp3
Andrim Kivičam ir mana sapņu ģitāra. Es gribu ģitāru, bet man nevajg. To, ko man vajg nevar nopirkt par naudu.
Es nemaz nejūtu, ka būtu cits gads, bet cerēšu, ka šis gads būs laimīgs, lai gan apzinos, ka tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis pašas.
es nesaprotu kāpēc jūtos tik ļotišausmīgi slikti, lai gan saprotu, bet tā nevar. āaa, jā šis ir mans blogs un tāpēc es te rakstu viskautko un pati pēc tam mēģinu saprast, ko ar šito visu domāju.
ganjau nav nemaz tik ļotišausmīgi slikti cik domāju, patiesībā visam ir jābūt labi,un visticamāk tā arī ir. āa. es nesaprotu, ko es rakstu, viss ir okeej. vai es pati sev ticu? jā, ganjau, jo nav noticis kaut kas tāds, kas ir ļotišausmīgi slikti, nekas nav noticis.vienkārši es nezinu, kas ir.
atkal nezinu, man nepatīk nezināt.
/nabaga cilvēki , kas šito visu arī lasa :(/

ārā ir SNIEGS. daudz sniega. man šodien divas reizes teica, lai ņemu ragaviņas un eju ārā ar suni, bet es esmu pārāk smaga un diez vai sunītis pavilks ragaviņas kā vecajos, labajos laikos. bet es gribu iet ārā, jo es mīlu tādu laiku kāds tas ir pašlaik. ^__^
vakardien es gulēju sniegā un skatijos zvaigznēs un biju dusmīga, ka neviena nekrita. tikai mirgoja un es visu laiku apgalvoju - ''krītoša zvaigzne, jā!''. bet nebija, viņas tikai mirgoja.
un es iedomājos, ka būtu skaisti tā nomirt (un, nē es netaisos nomirt tuvākajos 25 gados), bet tā gluži vienkārši būtu skaisti.
z-scars - tieši sirdī.mp3
un tagad es domāju vai man vispār būtu jāraksta blogs, droši vien, ka nē, bet rakstīšu, jo pēc tam ir interesanti palasīt.

''Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud.''
/Antuāns de Sent - Ekziperī - ''Mazais Princis/
šodien pārlasīšu Mazo Princi.


Lai jums ir daudz laimes un, lai iet ļotiļoti labi! :)