kubiks rubiks.

Klausos: Visādas muļķības jeb A-Eiropas dziesmas, bet tas vēl ir normāli, jo vakardien klausījos Los Amigos, jo redziet no rītiem virtuvē skan Radio2 un tur pirms apsveic jubilārus skan Los Amigos - Sirsniņa, un tad man visu dienu galvā skan ''Sirsniņa daudz laimes dzimšanas dieniņā!'', kad man būs dzimšanas diena jūs droši varat zvanīt un man šito nodziedāt, būšu priecīga, apsolu.
Man no A-Eiropas dziesmām nāk raudiens, precīzāk no A-Eiropa - Zini.
Rakstīšu diezgan haotiski un daudz. Šodien agri no rīta, jeb vakardien noskatījos divas filmas -
Legally Blonde 2: Red, White and Blonde - forša, smieklīga, viegla, rozā, nedaudz muļķīga filma. Tāda baigi jauka. 7/10
In the Land of Women - nezinu, kur tur bija jāraud un vai vispār bija jāraud, bet raudāju daudz, lai nu kā,bet filma bija laba.+Nemēdzu tā vienkārši raudāt pie filmām. 9/10
Piektdien es šķīros no tiem diviem zobiem, bet uztvēru to pozitīvi, jo pirmais ko pateicu - būs mazāk jāmazgā. :D Ēšana gan sagādāja grūtības, bet šodien ir ok. Pavisam drīz mani varēs sameklēt ar metāla detektoru un varbūt pat uztveršu vairākas radio stacijas, ne tikai radio2, tikai no zibens gan ir bail. :)) Tieši šā zobuārsta apmeklējuma dēļ sestdien visu dienu nosēdēju mājās un šodienai vajadzēja būt tādai pašai, bet nē. Es izlēmu, ka man vajg rūtiņu burtnīcu un tā nu es gāju uz veikalu pēc rūtiņu burtnīcām un čipsiem, bet ohh, no! es tur ieraudzīju KUBIKU RUBIKU.Jap, es viņu nopirku.

Kubiks rubiks.

Atnākot mājās,atvēru iepakojumu un viņš bija pavisam smuki pa krāsiņām salikts, man viņš,protams,bija jāsagroza un viskautkā tā, lai iemācītos salikt atpakaļ. Bet es nemāku salikt kubiku rubiku. Mamma apgalvoja, ka onkulis māk viņu salikt, lai es ejot pie viņa, jo redziet viņam bērnībā bija kubiks rubiks (man nebija un tāpēc šīs bērnības traumas dēļ es šodien to iegādājos) Tad nu es aizgāju pie onkuļa (ir tik dīvaini onkuli saukt par onkuli, jo visu mūžu esmu saukusi viņu vārdā) un viņš teica, ka mākot salikt tikai no sākuma stāvokļa, bet tomēr ķērās pie darba. Pagrieza nedaudz stiprāk un izkrita divi gabaliņi. Tad viņš tomēr kaut kā pieturēja un lika ar visiem izkritušajiem, bet tad pēkšņi izlēma izjaukt pa gabaliņiem visu manu kubiku un pēc tam salikt kā puzli, es nespēju uz to noskatīties un devos mazgāt matus, bet tad, kad atkal aizgāju apciemot onkuļa istabu viņš ar superlīmi līmēja klāt tos nelaimīgos,pēdējos divus saplīsušos gabaliņus. Un teica, ka viņi neturēsies. Tagad man uz galda stāv smuki salikts kubiks rubiks pa krāsām, bet viņš nedarbojas. Skumji. Stāsta morāle? Neļauj citiem mēģināt salikt savu kubiku rubiku! Tagad es plānoju iegādāties jaunu kubiku rubiku un salikt to pašas spēkiem.

Šodien vēl man bija slapjas kājas un es biju tādā situācijā, ka nespēju nekā palīdzēt. Varbūt es palīdzēju ar to, ka esmu un uzklausu, bet nezinu gan.Ir grūti, ja nespēj palīdzēt un redzi, ka cilvēks raud vai viņam ir slikti.
Tagad es dusmošos uz kubiku rubiku. Un vēl es dusmošos par to, ka mani bloķē bez iemesla.
Un vēl es klausīšos A-Eiropu līdz sapratīšu, ka viņi nekam neder. Runājot par mūziku, es vakardien skatījos Cīņas klubu, un pirmajā raundā uzvarēja Ginta Ēķe par to es priecājos, jo teiksim tā - man īpaši nepatīk Cosmo. Otrajā raundā cerēju, ka uzvarēs Ozols. Lai gan,kad viņš iznāca un runāja visādas muļķības, tad es biju dusmīga un domāju - omg, ko tu dari? , bet tomēr dziesma nebija slikta un pēc dziesmas,un turpmāk viņš runāja kaut cik sakarīgi. Un, ziniet, es pat par viņu nobalsoju.Man patīk Ozols. Es biju pāliecināta, ka nekad nebalsošu tajos muļķīgajos skatītāju balsojumos. Žēl, ka viņš tomēr netika finālā.

Ja tu māki salikt kubiku rubiku, to nesaplēšot, es Tevi precēšu!


EDIT: Galīgi aizmirsu - Postsecreti