ledus lācis.

Vakardien es pārlasīju Mazo Princi - šeit.
kāpēc es sāku lasīt? jo atradu šo
''Cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis. Tu pieradināji mani, un tagad esi atbildīgs par mani. Tu esi atbildīgs par visu, ko daru, par visu, ko domāju, ko jūtu. To tev vajadzēja zināt. To tev vajadzēja jau sākumā saprast. Tagad ir par vēlu. Tagad tu esi atbildīgs par visu, kas ar mani noticis, notiek un notiks. Notiks tā un ne citādi, vienīgi tālab, ka tu mani pieradināji. Tu mani pieradināji un nu vairs nezini, ko ar mani iesākt. Tu sāc baidīties! Tev bail no atbildības. Bet tur neviens neko vairs nespēj līdzēt, jo cilvēks ir atbildīgs par katru, ko viņš pieradinājis. Nepieradini, ja Tev bail no atbildības.''
un tas teksts man atgādināja Mazo Princi.
bet patiesībā vakardien es nedarīju gandrīz neko.vai tas ir labi? jā. man dažreiz patīk nedarīt neko. un es izdomāju, ka gribētu gulēt 24h un tiešām vienkārši nedarīt neko - nelasīt grāmatas, neklausīties mūziku - neko. piemēram, es aizietu gulēt 07:26 un nākošajā dienā pieceltos 07:26.
šodiena.
ceļš bija ļoti slidens un mani paspēja ļoti nobiedēt kaimiņš. es nevienu reizi nepakritu, bet paslīdēju tik daudz reizes, ka paslīdēšanas reižu skaits varētu sākties ar ciparu 9 un būt divciparu.
šodien atkal bija mans supersliktais garastāvoklis. un tas nav labi, jo tad es izturos neapzināti slikti pret cilvēkiem. par to vai neapzināti neesmu pārliecināta, bet negribu tā, jo man liekas,ka mani patiešām sāks ienīst un es sevi citu vietā arī ienīstu.
mana pases bilde ir neglīta,patiešām, bet jāatzīst, ka es viņu atcerējos vēl šausmīgāku nekā patiesībā. mans visnotaļ jaukais onkulis mani mierināja ''nekas, nākošā būs smukāka''. aha, pēc PIECIEM gadiem.
šodienas dziesma - ''es slīdeju pa slidotavu, slīīīdēeejūū pa slidotavu..'' (kā vēlāk uzzināju šo dziesmu sauc Pērkons - Slidotava , bet labāk neklausies, jo tad Tev viņa galvā skanēs visu atlikušo mūžu)
un tāpēc es izlēmu, ka gribu slidot, jo ātrāk, jo labāk. bet ņemot vērā to, ka es aizmirsu paskatīties ledus halles darba laikus un to, ka sestdien kādam ir dzimšanas diena, tā ir problēma. es nezinu, ko lai dāvina, un labprātāk brauktu vienkārši slidot ar lācēni un tā visticamāk arī darīšu, bet tā nedrīkst.
es esmu dusmīga uz visādām olgām,stacijām,orifleimiem,vilcieniem, ķīmiju, acīm,ledu.
manā sarakstā ir baltā šalle tas nozīmē, ka man jāiegādājas balta dzija. viss jau būtu labi un man jau ir uzadīta pusšalle, bet tieši tādas dzijas kādu man vajg, lai to pabeigtu uz pasaules vairāk nav. tas nozīmē, ka viss jāsāk no sākuma.
lai jums nekad nebeidzas dzija, kad cenšaties kaut ko uzadīt! :))
(ļoti jauks novēlējums, zinot, ka jūs jau noteikti esiet cilvēki, kas mīl adīt. )
___
(šo atradu kādā blogā pavisam sen, bet šodien kaut kā atcerējos.)

''-Does it hurt?
-Yes.
-That's great.
-Why?
-Because if it hurts, that means you still feel.
-And that's good?
-Of course. If you feel, that means that you still care. So if it hurts, that means you care.

***

..It hurts so bad. I care so bad.''


arlabunakti.