pietura.

šodien man ir runājamā diena, kad visu laiku gribas runāt un runāt un runāt.
paldies mīļie cilvēki,ka neesat onlainā, un man nav kredīta. tāpēc runāšu ar sevi blogā.
pašlaik esmu dziļi nelaimīga. kāpēc? sāksim ar to, ka pa ehr skan infinitijs,infinitjs! dfdskglvdf. :((
okej,tātad jau divas stundas un divdesmit trīs minūtes esmu iesprostota savā istabā. ir atbraukuši kaut kādi ciemiņi, kuri ciena krievu valodu un viņi ir blakus istabā. vismazāk es vēlos iet viņiem garām, sāks vēl ar mani runāt. es gribu ēst. es gribu iet izmazgāt matus, bet tikko viņiem pasniedza tēju un kafiju, tātad viņi te vēl kādas divas stundas būs. tas vairs nav izturams. nē, nu tiešām.
kā sākās šī diena? es biju savā supersliktajā garastāvoklī un teicu ''Es tevi ienīstu.Nerunā ar mani! Es teicu nerunā! okej, neienīstu tikai lūdzu NE-RU-NĀ!'' Bet tas ātri pārgāja un šodien vispār jūtos labi. Pēc ilgās strīdēšanās par ZPD temata maiņu panācu to, ka rakstīsim par Postsecretiem.Rītdien būs pats grūtākais - saudzīgi pateikt darba vadītājai, ka viņa mums vairs nav vajadzīga, jo darba vadītājs un arī tēma būs citi.Tas nekas, ka viss bija jāsāk no sākuma, bet labāk tēmu mainīt tagad nekā pašā pēdējā brīdī, vaine?
Man tikko notirpa kāja un es vēljoprojām gribu ēst.Varētu izlekt pa logu, piezvanīt pie durvīm un aiziet uz virtuvi? jāa. bet visvienkāršāk būtu aiziet uz virtuvi, bet negribu es runāt ar tiem jaukajiem krievu tautības pavisam ticīgajiem ciemiņiem un vēl mazāk gribu uzkavēties viņu sabiedrībā.
varētu grāmatu palasīt, bet ir pavisam slikti, ka man viņa ir datorā, jo esot pie datora gribas darīt viskautko citu, nevis lasīt. tāpēc es labāk uzzīmēšu plānu kā nokļūt līdz virtuvei.:D bet.. es nemāku zīmēt. tā nav problēma. nav.
ā, šodien ir PILNMĒNESS.man ir bail no pilnmēnešiem, tāpat kā citiem ir bail no augstuma, zirnekļiem.. man ir neizskaidrojami milzīgas bailes no pilnmēneša. savas bailes no augstuma pārvarēju pagājšgad jaunsargos, kad nolaidos ar virvi no 9(!!) stāva. neatceros, kad man vēl būtu bijis tik bail. bet tākā tajā 9 stāvu konstrukcijā varēja tikt pa kkādām nesmukām,slidenām kāpnēm/trepēm man bija vēl vairāk bail pa viņām rāpties lejā. es pati neticēju un vēljoprojām neticu, ka es spēju nolaisties no 9(!!) stāva.(tici saviem spēkiem,tici!)
bet okej, runa bija par pilnmēnesi. man patiešām bija ļoti bail šodien.un vēl bija zvaigznes un es visu laiku dusmojos uz viņām par to,ka viņas nekrīt. un domāju ''krīti!krīti :((, lūuūūdzu, nu kāpēc jūs nekrītat?'' es gribu tikai pavisam vienkāršu krītošu zvaigzni. šogad būs zvaigžņu lietus? katru gadu ir. šogad arī jābūt.
man sāp acis.
un es šodien atklāju, ka manam pulkstenim nav stikliņa, bet vismaz viņš ir noregulēt pareizi. nezinu kā es to zinu, jo kā jau mēs visi zinam pulksteni es nepazīstu.(nedaudz jau pazīstu ^^)
ā, ziniet kāda ir mana pirmā atzīme šogad? 9!!! (literatūrā par ''manu stāstu''.man patīk literatūras darbi,domraksti,pārspriedumi un viskautkas tāds.)
es jau kuro reizi iesāku teikumu un izdzēšu, jo man ir tik šausmīgi daudz idejas un domas, ka pat nezinu, ko rakstīt, lai nu kā sanāks tā, ka neuzrakstīšu neko no tā visa, jo nemāku noformulēt. :]
pa ehr skan nesmukas dziesmas. labāk latviešu radio (rock). es neesmu patriote, bet kaut kas no patriotisma tomēr manī ir.droši varu apgalvot, ka cienu šo valsti, lai arī kāda būtu ekonomiskākā situācija valstī, lai kāda arī būtu valdība, cilvēku attieksme un viss pārējais. šodien divreiz sariesās asaras acīs klausoties lv radio, jo dzirdēju tur pazīstamu balsi.prieks.
dažreiz man viss ļoti patīk, bet dažreiz es nesaprotu vai vispār ir kaut kas patikšanas vērts.
(p.s tikko pārlasiju šo visu un brīnos kā gan vārdu augstums uzrakstīju ar k - aukstums.es laikam galīgi nedomāju.)

lai jums daudz skaistu domu!